Daudzkārt aiz pārlieku lielas mīlestības, citreiz aiz nezināšanas nereti saimnieks, gribēdams labu, pārbaro savu mīluli, nenodrošinot tam pietiekamu fizisko slodzi. Suņuks paliek omulīgs un apaļīgs. Tas taču ir skaisti - liels, milzīgs Amstaffs. Tikai patiesībā šis suns no īsta Amstaffa ir pārvērties par „dīvānu Amstaffu". Suns ir palicis mierīgs, apdomīgs, nosvērts, tam vairs nepatīk spēlēties.
Viņš ir liels. Tā vismaz domā saimnieks, taču patiesībā Jūsu spēka simbols – cīņu suns – Amerikāņu Stafordšīras terjers ir atradis no fiziskas slodzes, un ir sācies aptaukošanās process. Iesaku tam pievērst vērību, jo resniem suņiem sirsniņa netur slodzīti, un suns var aiziet bojā, piemēram, kādā karstā vasaras dienā pat bez slodzes – vienkārši pastaigājoties. Jums ir jāuzsāk treniņi suņa liekā svara nodzīšanai. Ja nevēlaties to darīt pats, varat maksāt algu kinologam, kas to paveiks Jūsu vietā.
Ja nu tomēr nolēmāt trenēt suni pats, ar ko sākt? Patiesībā nekas īpašs jau nav jāsāk. Vienkārši ir jāpievērš lielāka uzmanība pastaigām ar suni. Pastaigām ir jābūt pēc iespējas garākām tā, lai suns izskrienas. Ja suns nevēlas skriet pats, viņš ir jāizprovocē uz skriešanu. Jūs taču esat cilvēks – augstākais intelekts uz zemeslodes – izdomājiet, kā to var panākt. Talkā var ņemt rotaļlietas, bērnus, var skriet krosiņu pats, var izmantot gardumu kā kārdinātāju (reizi 10 minūtēs iedodot mazu siera gabaliņu). Ja suns piekūst, ļaujiet tam atpūsties, un viss sākas no gala - tā teikt, otrais piegājiens. Uzsākot tievēšanas programmu, jāatceras par pakāpeniskumu. Pārāk strauja slodzes palielināšana nāks tikai par sliktu. Kā rādītājs Jūsu pareizajai rīcībai, būs fakts, ka sunim atgriežas dzīvesprieks. Viņam atkal gribēsies skriet, lēkt un spēlēties.
Kādi vingrinājumi jāizvēlas? Kā organizēt pastaigu?
Tātad, kā jau teicu, lai nodzītu sunim lieko svaru vai vienkārši uzturētu suņa muskuļus tonusā, ir jāizvēlas tādi vingrinājumi, kas nodrošina ilgstošu slodzi.
Klasiskākais šāda veida vingrinājums ir skriešana riksī. Ja esat labā fiziskā formā, var paskriet ar suni kopā. Ātrumam ir jābūt tādam, lai jūs abi skrietu blakus, tad suns skries riksī. Tas ir temps, kādā suns var noskriet garus gabalus bez pārslodzes. Ja suņa fiziskā sagatavotība ir krietni labāka par Jūsējo, talkā var ņemt velosipēdu. Taču brīdinu jau laicīgi, ja Jums nav īpašas prasmes, tas ir diezgan riskants pasākums. Tātad - sunim tiek padota komanda "blakus", pēc kuras viņam ir jāapsēžas kreisajā pusē. Arī uzsākot kustību, padod komandu "blakus". Sunim jāuzvedas līdzīgi kā ejot jums blakus – tas nedrīkst vilkt pavadu. Ja suns vilks pavadu, tad šādā veidā slodzi viņš ilgi neizturēs. Treniņš būs īss ar lielām pārslodzēm, un apaļīgam sunim pārslodzes ir pat ļoti neveselīgas. Stūrēšana notiek ar vienu roku, bet otrā ir suņa pavada. Ja roku ar pavadu liksiet uz stūres, brīdī, kad suns paraus pavadu, būsiet gar zemi. Ja piesiesiet pavadu pie stūres vidus daļā, suns maisīsies pa kājām, un pabraukt nesanāks. Biežāk pieļautās kļūdas ir pārāk liels ātrums (ātrumam ir jābūt 10 – 15 km/h tā, lai suns skrien riksī nevis aulekšiem). Vai arī tiek izvēlēts nepareizs attālums suņa treniņam. Sākumā jāskrien mazi attālumi 2 - 3 km, līdz pakāpeniski pāris mēnešu laikā nonākat līdz 10 km. Skriešana ir ļoti universāls vingrinājums – tas attīsta lielāko daļu suņa muskuļu. Šāda lēna skriešana attīsta arī suņa sirds muskuli un tonizē muskuļus, nodedzinot liekās kalorijas.
Noteikti būsiet dzirdējuši par svaru likšanām uz kaklasiksnām vai ragavu vilkšanām. Tas nav viss ir labi – tikai ne šādā treniņā. Ja ilgstoši dosiet sunim pārlieku lielu slodzi, nosēdināsiet suņa sirdi. Netrenētam sunim tā būs milzīga pārslodze, kas, protams, atkal atsauksies uz sirdi. Pie visa ir jānonāk pakāpeniski, un smaguma vilkšana jau ir spēcīgu un fiziski labā formā esošu suņu vingrinājums.
Vēl ļoti labs (manā skatijumā viens no labākajiem un universālākajiem vingrinājumiem) ir peldēšana. Peldot darbojas ap 90% muskuļu. Tas ir viens no retajiem vingrinājumiem, kas attīsta suņa krūšu muskuļus. Arī ilgstošas peldes ir ļoti veselīgas. Peldēšana ir grūtāks vingrinājums nekā skriešana, tādēļ distances ir krietni mazākas. Parasti peldēšanu rēķina nevis metros, bet laikā. Viens no peldēšanas vingrinājumiem ir šāds. Saimnieks no krasta met ūdenī bumbiņu, kurai suns peld pakaļ. Nedaudz grūtāks vingrinājums ir izmantojot kociņu, jo peldot suns mēģinas turēt to virs ūdens. Tas nozīmē, ka sunim būs jāairējas stiprāk, lai noturētu kociņu virs ūdens. Bet mums ir jāpanāk, lai vingrinājums būtu ilgs, lai suns peldētu garu gabalu. Nevienmēr ir iespēja sunim saorganizēt savu peldēšanas celiņu ar straumi. Var, protams, mētāt akmentiņus no krasta, un suns tiem peldēs pakaļ, bet vēl viena maza viltībiņa ir piepildīt vecu kolas pudeli 1/2 ar ūdeni un iemest to ūdeni. Tā negrims, jo iekšā ir gaiss, bet būs pietiekami smaga, lai to varētu iemest ūdenī. Tā kā pudele ir samērā paliela un sunim nav iespējas ūdenī to atspiest pret zemi, lai tajā iekostu, suns to dzenās pa ūdeni, mēģinot to satvert. Varat suni paslavēt un uzmundrināt līdz suns sapratīs, ka pudele ir jāņem aiz korķīša. Parasti sunim nākas krietni papeldēties, pirms no ūdens tiek izmakšķerēta pudele. Svarīgi ir atcerēties, ka, peldinot Amerikāņu Stafordšīras terjeru, tas medz slīkt. Esmu vairākas reizes glābis Buddu. Kad viņam apnīk peldēt, viņš vienkārši beidz airēties un iet uz grunti. Esmu niris viņam pakaļ. Vēl der zināt, ka suns neprot aprēķināt savus spekus, tādēļ, lūdzu, sekojiet, un izvērtējiet tos Jūs viņa vietā. Viens no risinājumiem ir suni peldināt ar pavadu. Peldinot suni ar pavadu, ir jāseko, lai tā nemaisītos sunim pa kājām. Ērti ir izmantot parastu veļas striķi, kas ir nopērkams jebkurā celtniecības veikalā. Pavasarī vai rudenī nevajag dzīt suni ūdenī, ja tas neiet. Arī suns var saaukstēties. Visbiežāk tiek apaukstēti urīnceļi.
Rotaļas ar bumbiņu vai lupatu ir labs variants, ja nav vietas kur peldēt vai skriet krosu. Tas, protams, neaizvieto šos abus vingrinājumus, taču tas noteikti ir daudz labāk nekā nekas. Metot nost lieko svaru, spēlei jābūt ilgai (1 – 1,5 stundas) tā, lai suns kārtīgi izskrienas. Ja redzat, ka suns ir piekusis, ļaujiet tam atpūsties un atelpoties, bet, kad suns ir nedaudz atguvies, varat uzsākt spēli no jauna vai otro piegājienu, tādā veidā nodrošinot ilgstošu slodzi – tādu slodzi, kāda mums ir nepieciešama.
Spēlējoties un dauzoties ar suni, ziemā jāuzmanās no spēlēšanās uz ledus, jo suns nekļūs īpaši uzmanīgāks vai rāmāks, ja uzkāps uz ledus. Spēles karstumā suns aizmirst par slīdēšanu un paslīdot var nopietni satraumēties.
Vēl suņiem ar lieko svaru vajadzētu izvairīties no lēkāšanas. Patiesībā jau pašai lēkāšanai nav ne vainas – tā labi attīsta pakaļējās ekstremitātes, toties nolaišanās pēc lēciena gan var nodarīt lielu kaiti jūsu mīlulim. Suņa locītavas nav paredzētas tik lielam svaram un nav pieradušas pie šādas slodzes. Turpretī, ja suns tiek regulāri fiziski nodarbināts, tam ir nostiprinājušās saites, muskuļi ir labā kondīcijā, un liekais svars ir minimāls.