Meklējot kucēnu, ir jāapskata pēc iespējas vairāk variantu - suņu audzētavas, klubus vai vienkārši sludinājumus. Nevajadzētu skopoties ar laiku suņu audzētavu apmeklešanām, jo tieši iegūtās informācijas daudzums Jums dos iespēju atrast sev piemērotāko kucēnu. Galvenā uzmanība ir japievērš kucēna vecākiem, to izskatam, psihei, sasniegumiem izstādēs. Viņi nedrīkst būt agresīvi bez iemesla. Viņiem ir jāļaujas paglaudīt un jābūt labsirdīgi noskaņotiem. Protams, tas viss notiek suņa saimnieka klātbūtnē. Parasti kucēns ir savu vecāku vai vecvecāku spogulis gan eksterjera, gan rakstura ziņā. Ja viens no kucēna vecākiem ir ar nestabilu psihi, tad ir liela iespēja, ka arī kucēns to pārmantos. Vienīgais, ko no šāda kucēna varat iegūt, ir nopietnas problēmas.

Vēl svarīgi ir, cik veselīga izskatās kucēnu mamma - kuce - zīdīšanas laikā. Ja kuce neizskatās labi, tas par neko pozitīvu neliecina. Šādas suņu mammas kucēni vitamīnu trūkuma dēļ būs neveselīgi un ar vāju imūnsistēmu. Vēl uzmanība jāpievērš voljeram, kur tiek turēti kucēni, - cik tur ir tīrs, cik tur ir rotaļu elementi, vai no turienes nenāk nepatīkamas smakas. Pēc tam tas viss var atsaukties uz kucēnu veselību un psihi.

Ideāli, ja Jums ir iespēja izvēlēties kucēnu no visa metiena. Svarīgs ir metiena kopskats. Nevajadzētu izvēlēties kucēnu no metiena, kurā ir kucēni, kas neatbilst standartiem. Labs rādītājs ir, ja kucēni metienā ir daudzmaz vienādi. Kucēni nedrīkst būt izkārnējuši vai pārbaroti. Piepūsts vēders un nespīdīga spalva var norādīt, ka kucēns nav attārpots.

Izvēloties kucēnu, der atcerēties, ka nav liela nozīme, kurš pēc kārtas kucēns ir piedzimis, jo ne vienmēr lielākais kucēns izaug par veselāko un spējīgāko suni. Labāk pievērsiet uzmanību kucēna kopskatam - korpusam, galvas formai, cik stipras ir ķepas un cik daudz kucēns atbilst šķirnes aprakstam. Svarīga ir arī kucēna uzvedība. Viņam ir jābūt aktīvam un dzīvespriecīgam. Pārāk lēnīgi un gausi vai, tieši pretēji, hiperaktīvi kucēni nebūs piemērotākie kandidāti.