Kā un kad sodīt suni? Cik bieži suns jāslavē?

Lai cik mīļš, jauks, paklausīgs vai gudrs suns Jums būtu, kādreiz noteikti pienāks reize, kad suns būs jāsoda. Galvenais suņa sodīšanā ir to darīt īstajā vietā un laikā. Soda veids nav tik svarīgs kā laiks un vieta. Runājot par veidu – viss ir atkarīgs no konkrētā suņa. Citam pietiek ar sabāršanu vai pabiedēšanu ar saritinātu avīzi, citu aiz kakla siksnas vajag spēcīgi piespiest pie zemes līdz suns nomierinās. Savukārt, runājot par īsto vietu un laiku, ir tā: suns jāsoda tieši tajā brīdī, kad suns dara to, par ko viņu sodīsiet. Piemēram, ja, atbraucot mājās no darba, konstatējat, ka suns ir sagrauzis dīvānu, tad šajā gadījumā ar sodu jau ir nokavēts. Ja sodīsiet suni tagad, kad suns luncināsies Jums apkārt un priecāsies, Jūs satikdams, suns sapratīs, ka sods ir par līksmo sagaidīšanu, nevis par dīvāna sagraušanu. Varat pievest suni pie sabojātā dīvāna un pakaunināt, un tas būs arī viss, ko varat darīt šajā situācijā. Vai arī esat palaidis suni izskrieties, bet, kad gribat viņu piesaukt, suns nenāk un visus mēģinājumus viņu noķert suns uztver kā rotaļu, un mūk no Jums. Pēc brīža, kad esat nokaitināts līdz baltajām pelītēm, suns tomēr pienāk. Saņemt sodu jau būs par vēlu, un suns pat nesapratīs, par ko Jūs viņu sodāt. Šādā gadījumā, kaut arī gribas kārtīgi suni sabārt, gluži pretēji – suns ir jāpaslavē, un var pat iedot kādu gardumu. Tad nākamreiz, kad mēģināsiet piesaukt suni, viņš zinās, ka, pieejot pie Jums, viņu samīļos un iedos gardumu, nevis sabārs.

Kad Jūsu Amerikāņu Stafordšīras terjers būs sasniedzis 7 - 8 mēnešu vecumu, būs reizes, kad suns mēģinās ignorēt Jūsu komandas vai speciāli neklausīs, kaut arī agrāk klausīja. Šajā vecumā suns pirmo reizi izmēģina nepakļauties saimniekam. Daži suņi saprot jau pirmajā reizē, ka nav labi neklausīt, citi to izmēģina otrreiz, sasnieguši apmēram 18 mēnešu vecumu. 7 - 8 mēnešu vecums ir pusaudžu vecums sunim, kurā viņš protestē pret visu. Šajā vecumā suņa audzināšanai ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo viss, uz ko Jūs pievērsiet acis, tā arī paliks. Šī īpašā uzmanība sunim, protams, ļoti nepatiks, un suns mēģinās protestēt ar visiem sev pieejamajiem līdzekļiem, iespējams, pat suns mēģinās iekost saimniekam. Ja pieļausiet, ka suns Jums kož, kaut vai nestipri, tad vēlak varat rēķināties ar nopietnām problēmām. Kad Jūsu suns Jums mēģina iekost, tanī pašā brīdī aiz kakla siksnas sākumā viņš jāpiepaceļ, tā lai pie zemes būtu tikai pakaļējās kājas, un jāsapurina, tad, neatlaižot kakla siksnu, jāpiespiež suns pie zemes. Šāds sods suņa izpratnē ir liels pazemojums, tāpēc suns aktīvi pretosies, smilkstēs, kauks un mēģinās izrauties. Turiet viņu piespiestu pie zemes līdz suns nomierināsies un pilnībā padosies Jums. Šādā veidā gan vilku bara vecākie ierāda vietu jaunajiem, gan suņu mamma, aiz skausta sapurinot, audzina nepaklausīgos kucēnus. Tikko kā suns būs pārtraucis pretoties, palīdziet sunim piecelties un maigā balsī uzmundriniet, un paslavējiet viņu. Jau pēc pāris reizēm suns sapratīs, kad viņš izrāda nepakļaušanos, viņu soda, kad suns klausa un pakļaujas, viņu slavē un mīļo.

Galvenais ir nepārforsēt ar sodīšanu. Ja suns saņems sodus pārāk bieži, viņam tie neko nenozīmēs, un suns pārstās reaģēt uz bārienu vai avīzi. Vai arī, ja sodi būs pārāk bargi, jūs satraumēsiet suņa psihi, un Jusu cīņu suns - dižais Amerikāņu Stafordšīras terjers - vienmer staigās ar nolaistām ausīm vai kājstarpē iespiestu asti. Ir ļoti bēdīgi, ja nākas redzēt šādus Amstaffus.

Kategoriski aizliegts suni sist, sišanu suns neuztver kā sodu. Atcerieties, ja sitat suni, Jūs to darāt tikai un vienīgi sava prieka pēc, nevis audzināšanas nolūkos. Pirms sodīt suni, kārtīgi izdomājiet vai šī ir īstā reize un vieta.

Ar slavēšanu un mīļošanu ir gluži pretēji. Jo biežāk un vairāk, jo labāk. Slavējiet suni ik reizi, kad viņš izdara kaut ko Jums pa prātam. Piemēram, izpilda kādu komandu vai vienkārši pienāk. Šai uzslavai ir jābūt maigā balsī, ļoti uzmundrinošai un aktīvai, varat sabužināt suņa spalvu vai paplaukšķināt pa sānu. Kamēr suns būs kucēna un pusaudžu vecumā, kad suns sapratīs, ka par noteiktu darbību saimnieks slavē, piemēram, suns nokārtojas tieši tur, kur Jūs to viņam paredzējāt, suns pēc padarītā darba pats nāks pēc uzslavas, luncināsies un mīlināsies gar Jums līdz Jūs viņu kārtīgi paslavēsiet. Ir suņi, kas pat notēlo, ka bijuši nokārtoties, lai tik saimnieks vēlreiz paslavētu. Neatsakiet suņukam šo prieku. Tas taču pavisam nav grūti veltīt sunim pusi minūtes, lai pāris reižu paplaukšķinātu pa sānu un pateiktu „labs suns - labs".