Suņu vairošanās – vaislas darbs – partnera izvēle

Jebkuru šķirnes suņu, tostarp arī Amerikāņu Stafordšīras terjeru pavairošanas pamati balstās uz inbrīdingu un vaislas līnijām vai lainbrīdingu.

Inbrīdings ir tuvo radinieku krustošana - meitas ar tēvu, dēla ar māti, brāli ar māsu vai arī brāli un māsu no viena vecāka. Šī metode tiek izmantota, lai veidotu šķirnē izturīgas (stabilas) līnijas, svarīgu īpašību nostiprināšanai. Inbrīdingā ļoti svarīga loma ir stingrai vaislas suņu atlasei. Šo metodi izmantot ir ļoti sarežģīti, tāpēc to izmanto tikai profesionāļi, kuri zina savu vaislas suņu genofondu un spēj to izmantot radoši.

Vaislas līnija - tā ir tādu suņu krustošana, kas atrodas attālā radniecībā caur kādu kopīgu senci. Nepieciešams, lai kopīgais vaislas suņu sencis būtu vismaz trešajā pakāpē. Viņam ir jābūt izcilam genotipam un fenotipam, un suņa spējai nodot atvasēm svarīgas iedzimtas īpašības. Tādu sakrustošanu mēdz saukt arī par lainbrīdingu.

Lainbrīdings ir dabisks inbrīdinga sabiedrotais selekcijas darbā ar šķirni. Augstšķirnīgu vaislinieku atvasēm, krustojot pa līniju, vairumā gadījumu palielinās dzīvotspēja. 

Laiku pa laikam vaislas līnija rodas jaunu asiņu vajadzībā. Tad izmanto autkrosingu - pāru atlasi - tādā veidā, lai tiem nebūtu kopēju senču 4. - 5. pakāpē. 

Optimālais pārošanas laiks.

Lielākā daļa speciālistu iesaka pārot suņus 9. - 15. teces dienā, taču šis kritērijs nav pilnīgs. Apmēram 1/3 kucīšu optimālais termiņs ir 5. - 6. teces diena. Acīmredzot tas ir saistīts ar ļoti agru ovulāciju. Taču pilnīgi iespējams, ka tādām kucēm pirmajās cikla dienās izdalījumi ir tik niecīgi, ka tos nevar pamanīt, un tikai 5. - 6. dienā no teces sākuma izdalījumi paliek pamanāmi. Tātad sanāk, ka, pārojot suņus 5. - 6. dienā no izdalījumu parādīšanās, patiesībā kuce tiek pārota 10. - 12. dienā.

Citas kucītes var būt gatavas apaugļošanai visai vēlu, apmēram 18. - 25. dienā. Šī īpatnība ir raksturīga kā dažām sugām, tā arī atsevišķiem indivīdiem, tajā skaitā arī Amerikāņu Stafordšīras terjeriem.

Vēl viens auglīgo dienu rādītājs ir pašas kuces gatavība pārošanai. Skaitās, ka šis kritērijs ir objektīvāks. Taču pārāk agra pārošana bieži ir neefektīva vai arī rezultātā var būt mazs metiens. No otras puses, ir zināms, ka dažas kuces pieņem suni tikai pus dienu no visa cikla, savukārt citas pieņem suni, nebūdamas gatavas apaugļošanai tajā pašā laikā, kad citas noraida suni pat pašās optimālākajās dienās.

No augstākminetā izriet, ka pirmajā pārošanā vislabāk orientēties pēc pieņemtajiem termiņiem. Bezjēdzīgi un pat kaitīgi ir vairot kuci bez viņas piekrišanas, jo lielākoties gadījumu tā paliks tukša.

Ne mazāk svarīgs faktors ir kucītes izdalījumi. Ovulācijas laikā tie kļūst gaišāki. Taču arī šis kritērijs var nebūt absolūti drošs, bet kuce ir gatava pāroties ļoti reti laikā, kad izdalījumi ir spilgti sarkani.

Vēl pastāv tā saucamā uztriepju metode, kad izdalījumus skatās zem mikroskopa. Šo metodi nereti izmanto audzētāji, jo tas prasa noteiktu pieredzi. Taču citreiz pat pieredzējis veterinārs nespēj tieši interpretēt uztriepi kuces ideālai gatavībai. Tikai sērijveida uztriepju skaits attēlo procesa dinamiku un dod pietiekoši patiesu atbildi. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kucēnu skaits metienā ir atkarīgs no pārošanās skaita teces laikā. Patiesībā tā ir tikai daļēja taisnība, jo kucēnu skaitu nosaka ovulējošas olnīcas. Bet garantētai grūtniecībai tiek rekomendēts taisīt divas sapārošanas ar vienas dienas intervālu. Spermatozoīdu dzīvotspēja ir 72 h, tāpēc šāda metode dod 4 dienas apaugļošanai.

Pārošanas priekšnosacījumi

Pie pārošanās tiek pielaisti tikai potēti, klīniski veseli dzīvnieki, kuri ir sasnieguši dzimumgatavību, kā arī ar normālu nobarotības pakāpi (suņiem jābūt sataustāmiem pēdējiem 2 pāriem ribu). Vaislas dzīvniekiem ir jābūt ciltsrakstiem un izstāžu atzīmēm. Savā klubā kuce saņem pārošanās aktu, kurā norādīta visa nepieciešamā informācija par abiem suņiem. Suņu saimnieki jau laikus sarunā pārošanās apstākļus un vietu, kas arī ir norādīts aktā. Aktam jābūt abpusēji parakstītam. Un vēl viens padoms - pārošanas jautājumu ir jāizskata nopietni, rūpīgi apsverot visus par un pret. Suņu pārošana, dzemdības, rūpēšanās, izaudzēšana, audzināšana, potes, fotogrāfijas un reklāma - šīs un vēl daudzas citas lietas prasa daudz līdzekļu - materiālo, fizisko un morālo.

Pārošanas vieta

Pārošanas vietu gatavo suņa īpašnieks, jo parasti kuci atved pie partnera - pazistamā teritorijā viņš jūtas pārliecinātāks. Taču arī pret kucīti šajā dienā ir jāizturas delikāti, lai tā neuztrauktos un nenervozētu. Saimnieka uztraukums var pāriet sunim, jo šajā periodā tā ir īpaši jūtīga. Lai suņa ķepas neslīdētu, uz grīdas vajadzētu uzklāt kādu paklājiņu. Saimniekam vajadzētu sagatavot uzpurni, dzeramtrauku.

Abiem partneriem nepieciešama pastaiga pirms pārošanās, un pēdējai barības reizei vajadzētu būt ne vēlāk kā 3-4 h pirms tās. Suns pārošanai ir gatavs visu gadu, kucēm dzimumaktivitātei ir ciklisks raksturs. Intervāls starp tecēm var būt atšķirīgs - vienām divreiz gadā, citām - vienreiz desmit mēnešos, un dažām vienreiz gadā. Periodiskums var mainīties ar vecumu pat vienai un tai pašai kucei. Tā ir pilnīgi normāla paradība, par ko saimniekam nevajadzētu uztraukties. Uz pirmo pārošanu kucīti parasti ved 11. - 13. dienā. Ap šo laiku izdalījumi paliek gandrīz bezkrāsaini, un pie vieglas uzspiešanas krustu rajonā, kuces aste iet uz sāniem. Pēc diennakts rekomendē taisīt kontrolpārošanu.