Kad braucat pēc kucēna, vajadzētu sagatavot lielu grozu vai somu, kurā kucēns varētu braukt mājās. Pa ceļam uz mājām visus samīļotgribētājus maigi, bet stingri jāpalūdz suni neaiztikt. Tikko nošķirts no mātes, brāļiem un māsām, atvests uz svešu vietu ar jaunām smaržām, skaņām un vēl tik liela cilvēku uzmanība, var ļoti sabaidīt mazo suņuku. Nevajadzētu braukt pēc kucēna ar sabiedrisko transportu. Daudz labāk būtu, ja jūs brauktu ar automašīnu un suņu audzētavā laikus pieteiktos, kad būsiet pēc suņa. Nevajadzētu piemirst, ka apm. 50% suņu braucot paliek slikti. Arī ceļojums lidmašīnā vai vilcienā kucēnam var nepatikt.

Pēc atbraukšanas suņukam jādod iespēja nokārtot savas dabiskās vajadzības. Ienesot kucēnu istabā, visdrīzāk, ka suņuks noslēpsies kādā tumšākā stūrī, lai aplūkotu apkārtni un nomierinātos. Suņukam vajadzētu iedot barību, nolikt ūdens bļodu un atstāt viņu vienu, lai mazais ķepainis var atpūsties un izgulēties pēc nogurdinoša ceļa. Pēc pirmās atpūtas mazo suņuku vajadzētu iepazīstināt ar māju. Staigājot pa māju, sarunājieties ar kucēnu mierīgā un pieklusinātā balsī. Sākumā kucēns ir jāsauc vārdiņā, kādu Jūs viņam esat iedevis, lai suns pēc iespējas ātrāk pierastu pie tā.

Pēc kucēna nošķiršanas no mātes viņam pirmās dienas vajadzētu veltīt pēc iespējas vairāk uzmanības. Labi būtu, ja kucēns tiktu atvests brīvdienas rītā. Tādā gadījumā jūs varētu veltīt viņam visu dienu. Tas krietni atvieglotu kucēna adoptēšanos jaunajā vidē.

Kucēnu, tāpat kā bērniņu, ir jāņem rokās samīļot, un arī kucēnu ir jāņem uz rokām pareizi. Kucēna vecumā suņukam ir vārīgas locītavu saites. Neuzmanīgi apejoties ar kucēnu, viegli varat sastiept vai izmežģīt kādu no locītavām. Kucēnu vajadzētu celt vienlaicīgi ar abām rokām - viena roka zem astes, otra zem krūškurvja.

Pirmās pāris naktis jaunajā mājā suņukam vajadzētu pavadīt saimnieka istabā (istabā – nevis gultā). Tas ir nepieciešams, lai suņuks ātrāk adaptētos jaunajos apstākļos un pēc tam arī vieglāk pierastu gulēt viens. Apmēram 3. - 4. naktī suņuks jau var nakšņot viens. Ja atstāsiet kucēnu vienu jau pirmajā naktī, tad visticamāk, ka kucēns naktī smilkstēs un raudās. Lai palīdzētu sunim vieglāk iemigt, Jūs varat netālu nolikt skaļi tikstošu pulksteni un vēl kāda rotaļlieta arī nenāktu par ļaunu. Pat ja pēc pāris pavadītajām dienām kucēns naktīs smilkst, nevajadzētu ņemt suni gultā. Vēlāk no šī ieraduma būs ļoti grūti atradināt.

Pirmajā nedēļā lielākoties ar suni vajadzētu nodarboties tieši suņa saimniekam, lai suns ātrāk pierastu pie saimnieka smaržas, balss un justos drošībā pie saimnieka. Vēl jāatceras - lai suņa adaptēšanās notiktu ātrāk, ir jau laikus jāparūpējas par suņa guļamvietu.